Testosterons sievietei
No pētījuma "Testosterons sievietēm" Anaboliskos un androgēnos hormonus mēs parasti uztveram tikai dopinga afēras negatīvajā gaismā vai kontekstā ar sportistu ļaunprātīgu šo vielu lietošanu. Diemžēl daudzi ārsti joprojām nepievērš pietiekamu uzmanību šiem hormoniem vai nelieto tos pat gadījumos, kad tas būtu lietderīgi. Nesen medicīnas serverī sastapos ar diezgan interesantu pētījumu par testosteronu un sievietes ķermeni, ko publicējuši doktori Kārlis Ullis un Džošs Šekmens. Tas ir pētījums, kurā aplūkota hormonu lietošana pēcmenopauzes ārstēšanā un atsevišķu hormonālo problēmu risināšanā. Šis gadījuma pētījums parāda, kā šīs vielas var palīdzēt, ja tiek lietotas kā medikamenti ārsta uzraudzībā.
Tajā Dr. Ullis iepazīstina ar gadījumu, kad 20 gadu veca paciente saskārās ar šķietami triviālu svara zaudēšanas problēmu. Viņas problēma šķita grūti atrisināma - viņa ikdienā nodarbojās ar fiziskām aktivitātēm, viņas programma, kas sastāvēja no aerobikas un svara vingrinājumiem, bija sabalansēta, uzturs racionāls. Ullis uzskata, ka šajā ziņā viss bija kārtībā. Sieviete lietoja efedrīna un kofeīna kombināciju (šis pētījums datēts ar laiku, kad ASV efedrīns un kofeīns bija atļautas tauku dedzinātāju sastāvdaļas), kā arī lietoja dažus medikamentus svara samazināšanai. Taču nekas nedarbojās. Viņas hormonu analīzes neliecināja par zemu vairogdziedzera vai citām problēmām - līdz brīdim, kad Dr. Ullis pievērsās viņas testosterona līmenim. Tas bija vienīgais, kas bija ārkārtīgi zems. Dr. Ullis noteica, ka tas ir patiesais viņas problēmu cēlonis.
Dr. Ullis norāda, ka, lai gan sportistiem jau ir labi zināma saistība starp testosteronu un zemu tauku saturu + palielinātu muskuļu masu, medicīnā šīs zināšanas bieži vien trūkst un anaboliskie hormoni netiek izmantoti pat klīniskajā ārstēšanā, kur tie varētu palīdzēt. Īpaši menopauzes laikā samazinās visu hormonu ražošana, tostarp testosterona, kura ražošana var pat pilnībā apstāties. Daudzām sievietēm menopauzes periodā jau šodien regulāri tiek lietoti tādi hormoni kā estrogēns un progestīns, bet neviens vēl nav pievērsies testosterona lietošanai. Mākslīgi ievadītā estrogēna un progesterona lielā daudzuma un testosterona trūkuma dēļ sievietes pēc menopauzes gandrīz nespēj atbrīvoties no ķermeņa tauku un visa ķermeņa sastāvs mainās neveselīgā veidā.
Dr. Ullis brīnās, kāpēc testosterona lietošana sievietēm izraisa tik daudz strīdu, kamēr estrogēnu, ko lauksaimnieki plaši izmanto liellopu svara palielināšanai, regulāri lieto sievietēm menopauzes periodā, kuru aptaukošanās risks palielinās līdz ar vecumu? Daudzi ārsti atsaucas uz 1997. gada pētījumu, kurā sievietēm, kas saņēma estrogēnu, tika konstatēts mazāks svara pieaugums nekā sievietēm, kas hormonu nesaņēma. Tomēr Ullis norāda, ka šajā pētījumā netika ņemta vērā vispārēja pieeja fiziskajām aktivitātēm.
Turpretī viņš norāda uz pētījumiem, kas liecina, ka sievietes, kuras lieto kontracepcijas tabletes (uz estrogēnu un progestīnu bāzes), vidēji uzkrāj 1,5 līdz 3 kg tauku, bet sievietes, kuras pēc menopauzes lieto perorālos estrogēnus, var sagaidīt 2,5 līdz 4 kg taukaudu pieaugumu. Nesen veiktā pētījumā (O'Sullivan et all, 1998) paskaidrots, ka estrogēnu lietošana vai estrogēnu līmeņa paaugstināšanās izraisa muskuļu zudumu un % tauku pieaugumu, pazeminot IGF-1 līmeni organismā.
Ullis saka, ka daudzi ārsti apgalvo, ka aptaukošanos izraisa testosterons. Uz to norāda pētījumi, kas veikti ar sievietēm, kuru organismā ir augstāks dabiskais testosterona līmenis un kurām biežāk attīstās tā sauktā vīriešu tipa aptaukošanās (t.i., torsa augšdaļā un vēdera rajonā). Ullis tomēr norāda, ka patoloģiski paaugstinātu testosterona līmeni šīm sievietēm pavadīja vispārējs hormonālais disbalanss un augsts insulīna līmenis, kā arī zema jutība pret insulīnu. Viņas bieži cieta no insulīna rezistences, kas ir saistīta ar aptaukošanos.
Ullis uzskata, ka, ņemot vērā testosterona un anabolisko hormonu slikto publicitāti sabiedrībā, pētījumi par testosteronu un vīriešiem ir ļoti pretrunīgi un grūti veicami. Tāpēc šāda pētījuma veikšana par sievietēm ir gandrīz neiespējama. Tomēr ir daži mazāki pētījumi par šo tematu. Lovejoy 1996. gadā veica pētījumu, kurā salīdzināja nandrolona dekaonāta un antiandrogēna spironolaktona iedarbību uz postmenopauzes vecuma sieviešu ķermeņa uzbūvi. Lovejoy izveidoja 3 sieviešu grupas, no kurām pirmā saņēma 30mg nandrolona katru otro nedēļu, otrā grupa lietoja placebo, bet trešā - antiandrogēnu. Visām sievietēm bija jāievēro 500 kcal kaloriju deficīta diēta, un viņām tika teikts nekādā veidā nemainīt savu fizisko aktivitāti. Pētījumi parādīja, ka antiandrogēnu grupas sievietes nezaudēja taukus, bet nandrolona grupa zaudēja divreiz vairāk tauku nekā placebo grupa. Turklāt sievietes, kuras lietoja nandrolonu, eksperimenta laikā ieguva vidēji 2 kg liesās muskuļu masas, lai gan tām bija kaloriju deficīts. Turpretī placebo un antiandrogēnu grupas zaudēja vairāk nekā 1 kg muskuļu. Lovejoy norāda, ka nandrolons neietekmē insulīna rezistenci, kas, domājams, saistās ar androgēniem. Turklāt nandrolona grupa saņēma tikai ļoti mazas devas un papildu nedēļu neievēroja drastisku diētu un neveica fiziskus vingrinājumus. Ullis uzskata, ka ar diētu ar augstu olbaltumvielu saturu un fiziskām aktivitātēm šiem rezultātiem būtu jābūt vēl labākiem.
Neskatoties uz to, ka pētījums apstiprināja pieņēmumu, ka androgēni ir svarīgi aptaukošanās problēmu novēršanā, pētījuma autori galu galā neiesaka nandrolona lietošanu hormonu terapijā. Viņi norāda uz nelielām asins lipīdu novirzēm un nelielu vidukļa tauku slāņa palielināšanos grupā, kas saņēma nandrolonu. Tomēr Ullis uzskata, ka, ja pētījumā būtu izmantots testosterons, šie simptomi varētu būt bijuši vēl mazāki vai pat to nebūtu bijis. Viņš arī saka, ka visideālāk būtu izmantot testosterona gelu, ko varētu lietot katru dienu, hormonu līmenim nemainoties.
Ullis saka, ka testosterona devām nav jābūt ļoti lielām, lai panāktu vēlamo efektu. Turklāt viņš norāda, ka šī problēma ne vienmēr attiecas tikai uz sievietēm pēc menopauzes, bet arī uz jaunām sievietēm, kuras lieto hormonālos kontracepcijas līdzekļus. Šo preparātu lietošana izraisa estrogēna un progesterona līmeņa paaugstināšanos, vienlaikus samazinot testosterona līmeni. Tāpēc šīs sievietes kļūst treknākas, samazinās viņu libido un bieži ir garastāvīgas. Atjaunojot testosterona un estrogēna pareizo attiecību, uzlabojas garastāvoklis un atgriežas enerģija. Estrogēni nepaaugstina enerģijas līmeni, lai gan bieži tiek par tādiem pasniegti, dabīgajam progesteronam ir nomierinoša iedarbība uz sievietēm, savukārt sintētiskajam var būt pretējs efekts - irritabība, agresija un pat pinnes.
Ullis sāka saviem pacientiem sievietēm lietot testosterona preparātus. Viņš saka, ka mērķis nav paaugstināt hormonu līmeni virs normas, bet gan atgriezt hormonus un to attiecības normālā stāvoklī. Devas ir aptuveni 0,25-1 mg/ katru otro dienu. Ullis iesaka lietot gelu, ko uzklāj zem žokļa vai padusē. Viņa arī aizstāj sintētiskos progesterona preparātus ar dabīgiem un samazina pacientēm estrogēnu devas (kā labāko viņa raksturo transdermālo estradiolu). Līmeni kompensē, palielinot fitoestrogēnu daudzumu uzturā - īpaši pievienojot sojas produktus.
Galvenais ir panākt pareizo hormonu līdzsvaru. Kad šis līdzsvars ir panākts, šīs sievietes atkal sāk zaudēt svaru un var pat mainīt kaulu blīvuma un muskuļu zuduma tendenci.
Tomēr Ullis norāda, ka šī pati terapija nav piemērota ļoti jaunām sievietēm, kuras vēl vēlas kļūt par mātēm, bet kurām ir problēmas hormonālo kontracepcijas līdzekļu lietošanas dēļ. Protams, arī uz viņām attiecas tas pats noteikums - proti, paaugstināt testosterona līmeni, taču daudz piemērotāks tām, pēc Dr. Ullisa domām, ir prohormons 4-androstenediols (4-adiols), kas paredzēts tām sievietēm, kuras nevēlas drīzumā radīt bērnu. Tā kā 4-adiols ir ar īsu pussabrukšanas periodu un organismā atrodas īsu laiku, tas nerada tik daudz blakusparādību, kā arī neietekmē gonādu funkciju un gonadotropīnu veidošanos ilgtermiņā, ja to lieto neregulāri. Vienīgā problēma ir tā, ka 4-adiols tiek ražots tikai vīriešiem 100 mg kapsulās (līdz 2004. gadam prohormoni ASV bija legāli un tos varēja iegādāties bez receptes). Tomēr sievietēm piemērotas devas, kā norāda Dr. Ullis, ir aptuveni 10-50 mg. Ullis iesaka lietot tab tabletes, kuras var sadalīt un lietot ¼ - 1/3 tab tabletes dienā. Tam vajadzētu būt pietiekamam hormonu salīdzināšanai.
Kopsavilkums
No pētījuma "Testosterons sievietēm" Dr. Ullis stāsta, ka, lai gan tradicionālajiem "sieviešu" hormoniem ir sava vieta osteoporozes, sirds slimību un Alcheimera slimības profilaksē, testosterona terapija nākotnē var izrādīties noderīgāka sievietēm nekā vīriešiem, lai risinātu dažas problēmas. Testosteronam un citiem androgēniem var būt vieta arī aptaukošanās ārstēšanā, jo īpaši estrogēnu "sieviešu" tipa aptaukošanās gadījumā. Līdz šim ir veikts ļoti maz pētījumu, kas apstiprinātu, ka iemesls, kāpēc sievietēm ir daudz lielāka nosliece uz lieko svaru un aptaukošanos, ir saistīts ar zemu testosterona līmeni. Turklāt testosterons sievietēm palielina muskuļu masas daudzumu un tādējādi palielina viņu metabolisms. Dr. Ullis nenoliedz blakusparādības, bet norāda, ka šīs blakusparādības ir daudz maznozīmīgākas salīdzinājumā ar aptaukošanās ārstēšanā plaši lietoto medikamentu blakusparādībām, kuru pozitīvais efekts arī ātri izzūd pēc lietošanas pārtraukšanas. Viņš pat apgalvo, ka testosterona lietošana aptaukošanās ārstēšanā ir drošāka un ilglaicīgāka nekā liposakcija.
Viņš pauž cerību, ka medicīna drīzumā atteiksies no tradicionālās koncepcijas par vīriešu hormoniem vīriešiem un sieviešu hormoniem sievietēm un aizstās to ar universālu koncepciju par VISU hormonu līdzsvarošanu cilvēka organismā, jo - kā viņš norāda - tādas pašas pretrunas šobrīd izraisa sieviešu hormonu lietošana dažu vīriešu problēmu ārstēšanā.
PS: šis raksts neveicina sievietes lietot testosteronu bez ārsta uzraudzības! Kā jau minēts, pagaidām šīs metodes vēl tiek pētītas un netiek plaši parakstītas (ne Eiropā). Uz sievietēm sportistēm attiecas WADA noteikumi par aizliegto vielu lietošanu. Rakstā ilustrēta anabolisko līdzekļu lietošana medicīnā.
